Dzelzs-mikroelements, kura vidējais kopējais daudzums organismā ir 4-5 g. Dzelzs ir aktīva sastāvdaļa vairākiem fermentiem, kuri īsteno skābekļa transportu audiem (hemoglobīns, mioglobīns), oksidēšanas procesus (katalāze, peroksidāzes) u.c. Uzsūcoties no zarnām, dzelzs plazmā tiek transportēta saistītā veidā ar īpašu dzelzs transporta olbaltumvielu - transferīnu.

1 darba diena.

• Dzelzs deficīta anēmijas diagnostika.
• Hemohromacitozes diagnostika.

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama, bet izmeklējumu ieteicams veikt no rīta, kad dzelzs koncentrācija asinīs ir augstāka. Sievietēm dzelzs koncentrācija ir atkarīga arī no menstruālā cikla.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Paaugstinātas vēŗtības:

1. Hemohromacitoze.
2. Hemolītiskā anēmija.
3. Hipoplastiskā un aplastiskā anēmija.
4. Talasēmija.
5. B12 anēmijas recidīvs un B6vitamīna terapija.
6. Hemosideroze.
7. Vīrusu hepatīts, aknu ciroze.
8. Vairākkārtēja asins pārliešana.

Pazeminātas vērtības:

1. Dzelzs deficīta anēmija.
2. Normālas dzelzs uzsūkšanās traucējumi zarnās (iekaisums, zarnu rezekcija).
3. Nieru slimības (hroniska nieru mazspēja, nefrotiskais sindroms).
4. Asiņošana (gremošanas traktā, menstruāciju laikā).
5. Grūtniecība, zīdīšanas periods.
6. Intensīva fiziskā aktivitāte.
7. Dzelzs nepietiekama uzņemšana ar barību (veģetārisms, gavēnis).