Asins grupas ABO sistēmā uz eritrocītiem ir divu veidu antigēni - A un B. ABO sistēmā asinis fenotipiski tiek iedalītas 4 pamatgrupās, atkarībā no konkrētā antigēna klātbūtnes: O, A, B, AB.
A antigēnam ir vairākas apakšgrupas, no kurām klīniski nozīmīgākās ir A1 (80% gadījumos ) un A2.
Savukārt serumā ir divu veidu antivielas - anti A un anti B.
Anti A un anti B antivielas ir dabiskas, dzimšanas brīdī parasti to nav. Tās sāk veidoties 3.-6.mēnesī un maksimumu sasniedz līdz 5-10gadu vecumam, pieder pie IgM ( pārsvarā), IgA un IgG klasei, aktivē komplementu,izraisa intravaskulāru hemolīzi.
Aglutinācija notiek, ja A antigēns reaģē ar anti A antivielu  vai B antigēns reaģē ar anti B antivielu. Tālāk aglutinācija izraisa hemolīzi.

Rh piederība ir ģenētiski determinēta, autosomāli dominanta. Rh piederību nosaka D antigēna klātbūtne. Rh(D) antigēns atrodas  eritrocītu membrānā , ir spēcīgs imunogēns un var izraisīt antigēna - antivielas  imūno reakciju, kas noved pie izteiktām pēctransfūziju reakcijām, kā arī var būt par iemeslu jaundzimušo hemolītiskai  slimībai.                        

Asins paraugu imūnhematoloģiskā izmeklēšana nepieciešama transfūziju gadījumā un transplantoloģijā.

Pacientam īpaša sagatvošanās nav nepieciešama 

Izmeklējamais materiāls - asinis (tiešajai reakcijai - eritrocīti; apgrieztajai - serums)

Asins grupu raksturo noteikti antigēni - A un B - eritrocītos un antivielas anti-A un anti-B serumā.

O    asins grupa: uz eritrocītiem nav antigēni, serumā ir anti A un anti B antivielas.
A    asins grupa : uz eritrocītiem ir A1, A2 utt. antigēns, serumā ir anti B antivielas.
B    asins grupa: uz eritrocītiem ir B antigēns, serumā ir anti A antivielas.
AB  asins grupa: uz eritrocītiem ir A1, A2 (utt) un B antigēns, serumā nav antivielu.

Rh(D) pozitīvas asinis satur D antigēnu (85% populācijā).
Rh(D) negatīvas asinis nesatur D antigēnu (15% populācijā).