Kopējais olbaltums (totālais proteīns) ir  seruma vai plazmas olbaltumvielu summa, ko veido albumīni un globulīni. Plazmas vērtības parasti ir par 3-5 g/l augstākas nekā seruma vērtības, fibrinogēna klātbūtnes dēļ. Olbaltumvielas uztur koloidāli osmotisko spiedienu, darbojas kā bioloģiski aktīvu vielu nesējolbaltums, ir aknu funkciju raksturlielums. Kopējā olbaltuma daudzumu nosaka olbaltuma sintēze, tā uzņemšana ar uzturu, tā zudums (caur nierēm, aknām) un plazmas apjoms.

1 darba diena.

1. Aknu slimības.
2. Nieru patoloģijas.
3. Onkoloģiskās saslimšanas.
   
   

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Paaugstinātas vērtības:

1. Poliklonālas vai monoklonālas gammapātijas.
2. Izteikta dehidratācija.
3. Paaugstināta akūtās fāzes olbaltumu sintēze.
4. Venoza stāze,ilgstoša atrašanās guļus.
5. Grūtniecība.

Pazeminātas vērtības:

1. Olbaltuma zudumi - gastroeneropātijas, apdegumi, plašas ādas slimības, nefrotiskais sindroms, glomerulonefrīts, hroniska zarnu slimība, ascīts un pleirīts(proteīns "pārceļas"ķermeņa dobumos).
2. Samazināta olbaltumu uzņemšana- badošanās, kaheksija.
3. Olbaltumvielu nepietiekama sintēze- ciroze, aknu slimības.
4. Pastirināta olbaltumu noārdīšanās -ļaundabīgi audzēji,ilgstošas infekcijas.