Šarlotes iela 1B, Rīga: +371 67334433  centrala@laboratorija.lv

Bilirubīna frakcijas

Bilirubīna frakcijas. Eritrocīti savā aprites cikla beigās, tiek noārdīti retikuloendoteliālajā sistēmā, galvenokārt liesā. Izveidojušais organiskais pigments, pēc dzelzs atdalīšanas, tiek pārvērsts par bilirubīnu.  Šajā procesā tiek izveidots apmēram 80% no 500µmol/L (300 mg) ikdienā izveidotā bilirubīna. Atlikušais bilirubīns izveidojas mioglobīna un citohromu sabrukšanas rezultātā, kā arī nenobriedušo eritrocītu katabolisma rezultātā muguras smadzenēs. Asinīs bilirubīns saistās ar albumīnu. Šī bilirubīna frakcija tiek apzīmēta kā netiešais vai nekonjugētais bilirubīns.Tas nešķīst ūdenī, bet šķīst lipīdos un ir toksisks. Aknās bilirubīns tiek saistīts ar glikuronskābi, izveidojot konjugēto jeb tiešo bilirubīnu. Konjugētais jeb tiešais bilirubīns, caur žultspūsli tiek izdalīts zarnās, kur tas ar baktēriju palīdzību tiek metabolizēts par urobilinogēnu, no kura 90% izdalās ar fēcēm, 10% reabsorbējas, ar asinīm nonāk aknās un tiek izvadīts ar žulti. Kopējais bilirubīns ir nekonjugētā (90%) un konjugētā (10%) bilirubīna summa.
Код
1304001
Цена
0.85
Компенсация
Kompensācija
Kas jāievēro pirms analīžu nodošanas:

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Analīzes materiāls
Normas rādītāji
Показания к проведению:
Kādos gadījumos ārsts nozīmē veikt analīzi?

 Intra- un ekstrahepatisko žultsceļu nosprostojumu, hepatītu , aknu cirozes, hemolītiskās saslimšanas un dažādu iedzimto fermentu nepietiekamību diagnostika.

Analīzes izpildes laiks

1 darba diena.

Medicīniskās normas
Interpretācija

Paaugstinātas vērtības.
Kopējais bilirubīns.
1. Aknu šūnu bojājums.
2. Ekstrahepatisko un intrahepatisko žultsceļu obstrukcija.
3. Hemolītiska anēmija, policitēmija.
4. Žilbēra sindroms.
5. Krīglera-Najāra sindroms.
6. Dubina-Džonsona sindroms.
7. Rotora sindroms.
8. Neonatāla (arī fizioloģiska) hiperbilirubinēmija.

Tiešais bilirubīns.
1. Aknu šūnu bojājums.
2. Intrahepatisko un ekstra hepatisko žultsceļu obstrukcija.
3. Holestāze.
4. Dubina-Džonsona sindroms.
5. Rotora sindroms.
Pazeminātas vērtības.
• Nav diagnostiskas nozīmes.

Подготовка пациента к анализу
Отклонение от нормы

Bilirubīna frakcijas. Eritrocīti savā aprites cikla beigās, tiek noārdīti retikuloendoteliālajā sistēmā, galvenokārt liesā. Izveidojušais organiskais pigments, pēc dzelzs atdalīšanas, tiek pārvērsts par bilirubīnu.  Šajā procesā tiek izveidots apmēram 80% no 500µmol/L (300 mg) ikdienā izveidotā bilirubīna. Atlikušais bilirubīns izveidojas mioglobīna un citohromu sabrukšanas rezultātā, kā arī nenobriedušo eritrocītu katabolisma rezultātā muguras smadzenēs. Asinīs bilirubīns saistās ar albumīnu. Šī bilirubīna frakcija tiek apzīmēta kā netiešais vai nekonjugētais bilirubīns.Tas nešķīst ūdenī, bet šķīst lipīdos un ir toksisks. Aknās bilirubīns tiek saistīts ar glikuronskābi, izveidojot konjugēto jeb tiešo bilirubīnu. Konjugētais jeb tiešais bilirubīns, caur žultspūsli tiek izdalīts zarnās, kur tas ar baktēriju palīdzību tiek metabolizēts par urobilinogēnu, no kura 90% izdalās ar fēcēm, 10% reabsorbējas, ar asinīm nonāk aknās un tiek izvadīts ar žulti. Kopējais bilirubīns ir nekonjugētā (90%) un konjugētā (10%) bilirubīna summa.