Šarlotes iela 1B, Rīga: +371 67334433  centrala@laboratorija.lv

Laktātdehidrogenāze

Laktātdehidrogenāze (LDH) ir ferments, kas atrodas daudzu ķermeņa audu šūnās. LDH ir atbildīga par muskuļu laktāta konvertāciju piruvātā, kas ir būtisks solis šūnu enerģijas ražošanā. LDH sastāv no divu apakšformu (M un H) četrām peptīda ķēdēm, rezultātā izveidojot līdz pieciem dažādiem izoenzīmiem, ko var nodalīt un kvantitēt ar elektroforēzi. LDH kopējās aktivitātes noteikšana serumā vai plazmā ir nespecifiska, tā kā nav iespējams noteikt izoenzīmu komponentu audu izcelsmi.
Код
1304012
Цена
0.85
Компенсация
Kompensācija
Kas jāievēro pirms analīžu nodošanas:

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Analīzes materiāls
Normas rādītāji
Показания к проведению:
Kādos gadījumos ārsts nozīmē veikt analīzi?

LDH nosaka aknu slimību diagnostikā, kā arī miokarda infarkta, anēmiju, leikožu, plaušu un nieru ļaundabīgo audzēju gadījumā.

Analīzes izpildes laiks

1 darba diena.

Medicīniskās normas
Interpretācija

Izteikti paaugstinātas vērtības:

  • megaloblastiska anēmija, perniciozā anēmija;
  • karcinomatoze;
  • vīrusa hepatīts,
  • šoks, hipoksija,
  • maligna hipertermija.

Vidēji paaugstinātas vērtības:

  • ciroze, mehāniska dzelte;
  • nieru slimības;
  • skeleta muskulatūras sistēmas slimības;
  • audzēji;
  • sirds mazspēja.

Nedaudz paaugstinātas:

  • miokarda infarkts – LDH paaugstinās 2. dienā, normalizējas 1–2 nedēļu laikā,
  • plaušu trombembolija (plaušu infarkts).
  • leikozes, hemolītiska anēmija, sirpjveida anēmija, limfoma.
  • hepatīti (izņemot vīrushepatītu)
Подготовка пациента к анализу
Отклонение от нормы

Laktātdehidrogenāze (LDH) ir ferments, kas atrodas daudzu ķermeņa audu šūnās. LDH ir atbildīga par muskuļu laktāta konvertāciju piruvātā, kas ir būtisks solis šūnu enerģijas ražošanā. LDH sastāv no divu apakšformu (M un H) četrām peptīda ķēdēm, rezultātā izveidojot līdz pieciem dažādiem izoenzīmiem, ko var nodalīt un kvantitēt ar elektroforēzi. LDH kopējās aktivitātes noteikšana serumā vai plazmā ir nespecifiska, tā kā nav iespējams noteikt izoenzīmu komponentu audu izcelsmi.