Šarlotes iela 1B, Rīga: +371 67334433  centrala@laboratorija.lv

Kalcijs

Kalcijs ir organismā visvairāk izplatītā minerālviela. Vidēji pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 1 – 2 kg  kalcija. 99% atrodas skeletā kalcija fosfāta sāļu veidā un nodrošina tā stiprību. Tikai aptuveni 0,1% kopējā ķermeņa kalcija ir ekstracelulārā šķidrumā, aptuveni 1% ir šūnās un to organellās. Plazmā kalcijs ir trīs veidos: 41% saistīts ar olbaltumiem un šādā veidā tas nevar šķērsot kapilāru membrānu; 9% kombinācijā ar anjoniem un starpaudu šķidrumu, spēj šķērsot kapilāru membrānu un 50% ir jo­nizēts un spēj šķērsot kapilāru membrānu.  Kalcijam ir liela nozīme šūnu un ekstracelulārā šķidruma apmaiņā, asinsrecē un  regulāras sirdsdarbības uzturēšanā, hormonu darbības regulācijā. Kalcija joni  ir nepieciešami nervu impulsu pārvadē. Kalcija metabolismu ietekmē parathormons (PTH), kalcitonīns, 1,25-OH-D3 vitamīna bioloģiski aktīvā forma, zarnas, nieres, aknas, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši un, protams, kauli. Organisms uzglabā kalcija rezerves kaulos viegli pieejamā formā. Kauli  atbrīvo šo minerālu gadījumos, kad tā daudzums ekstracelulārā šķidrumā mazinās, un saista to, kad veidojas pārpalikums.  
Код
1310003
Цена
1
Компенсация
Kompensācija
Kas jāievēro pirms analīžu nodošanas:

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Analīzes materiāls
Normas rādītāji
Показания к проведению:
Kādos gadījumos ārsts nozīmē veikt analīzi?
  1. Tetānija.
  2.  Spontāni lūzumi.
  3.  Augšanas traucējumi.
  4.  Nierakmeņi, poliūrija, hroniska nieru mazspēja.
  5.  Hipo-; hiperparatireoidisms.
  6.  Ļaundabīgas saslimšanas.
  7. Tuberkuloze.
Analīzes izpildes laiks

1 darba diena.

Medicīniskās normas
Interpretācija

Paaugstinātas vērtības.

  1. Hiperparatireoze(primāra un sekundāra).
  2. Ļaundabīgi audzēji ar metastātiskiem kaulu bojājumiem (līdz 30%)- krūts, plaušu, nieru audzēji,mieloma, limfomas, leikoze.
  3. Ļaundabīgi audzēji bez metastātiskiem kaulu bojājumiem-plaušu plakanšūnu un nieru karcinoma, barības vada, aizkuņģa, aknu, urīnpūšļa.
  4. Akūta un hroniska nieru mazspēja.
  5. Sarkoidoze.
  6. D vitamīna toksikoze.
  7. Osteoporoze.

Pazeminātas vērtības.

  1. Hipoparatireoze
  2. Rahīts, osteomalācija.
  3. D vitamīna deficīts pie malabsorbcijas.
  4. Hroniska nieru slimība.
  5. Pankreatīts.




Подготовка пациента к анализу
Отклонение от нормы

Kalcijs ir organismā visvairāk izplatītā minerālviela. Vidēji pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 1 – 2 kg  kalcija. 99% atrodas skeletā kalcija fosfāta sāļu veidā un nodrošina tā stiprību. Tikai aptuveni 0,1% kopējā ķermeņa kalcija ir ekstracelulārā šķidrumā, aptuveni 1% ir šūnās un to organellās. Plazmā kalcijs ir trīs veidos: 41% saistīts ar olbaltumiem un šādā veidā tas nevar šķērsot kapilāru membrānu; 9% kombinācijā ar anjoniem un starpaudu šķidrumu, spēj šķērsot kapilāru membrānu un 50% ir jo­nizēts un spēj šķērsot kapilāru membrānu.  Kalcijam ir liela nozīme šūnu un ekstracelulārā šķidruma apmaiņā, asinsrecē un  regulāras sirdsdarbības uzturēšanā, hormonu darbības regulācijā. Kalcija joni  ir nepieciešami nervu impulsu pārvadē. Kalcija metabolismu ietekmē parathormons (PTH), kalcitonīns, 1,25-OH-D3 vitamīna bioloģiski aktīvā forma, zarnas, nieres, aknas, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši un, protams, kauli. Organisms uzglabā kalcija rezerves kaulos viegli pieejamā formā. Kauli  atbrīvo šo minerālu gadījumos, kad tā daudzums ekstracelulārā šķidrumā mazinās, un saista to, kad veidojas pārpalikums.