Fosfors neorganiskais

Fosfors neorganiskais. Lielākā fosfora daļa (80 līdz 85 %) ķermenī atrodas kaulos, kā hidroksilapatīts. Atlikušais fosfors atrodas kā neorganisks fosfors un fosfotāzes esteri. Fosfora koncentrācija asinīs ir atkarīga no tā uzsūkšanās kuņģa-zarnu traktā, kaulaudu metabolisma, nieru funkcijas un lietotā uztura. Fosfora metabolismu kontrolē parathormons, kalcitonīns un D vitamīns.Fosfors piedalās nukleīnskābju, nukleotīdu, fosfolipīdu un citu savienojumu veidošanā. Fosfora vielmaiņa ir cieši saistīta ar kalcija vielmaiņu-parasti uzrāda proporcionālu sakarību.

1 darba diena.

Kaulu slimības, osteoporoze.
Nieru saslimšanas.
Hiper-; hipoparatireoīdisms.
Nefro-; urolitiāze.
D-vitamīna deficīts

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Paaugstinātas vērtības:

1. D hipervitaminoze.
2. Mielomas slimība, osteolītiskas metastāzes kaulos.
3. Hipoparatireoze.
4. Nieru saslimšanas.
5. Sarkoidoze.
6. Diabētiska ketoacidoze.
7. Masīvas asins transfūzijas.
8. Fosforu bagatīgi saturoša ēdiena lietošana.

Pazeminātas vērtības:

1. D vitamīna deficīts.
2. Hiperparatireoze.
3. Malabsorbcija, steatoreja.
4. Akūts pankreatīts.
5. Podagras lēkme.
6. Iedzimts hipofosfatēmisks rahīts.
7. Nieru tubulārs defekts.
8. Diabētiska ketoacidoze(atveseļošanas stadijā).
9. Fanconi sindroms.
10. Grūtniecība