Vīriešu uroģenitālā trakta mikrofloras noteikšana

Uroģenitālā trakta mikrofloras (mikrobiotas) molekulārā analīze papildina klīnisko un laboratorisko izvērtējumu pacientiem ar urīnceļu un dzimumorgānu sistēmas infekciju un iekaisuma simptomiem vai reproduktīvās veselības traucējumiem.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Uroģenitālās sistēmas iekaisuma slimības, tostarp bakteriāls prostatīts, var nelabvēlīgi ietekmēt vīrieša reproduktīvo veselību un auglību.
Hronisks iekaisums var veicināt oksidatīvo stresu, spermatoģenēzes traucējumus, spermas kvalitātes pasliktināšanos, kā arī izmainīt imūnsistēmas atbildes reakciju, izraisīt sekundāru iekaisumu.
Pētījumos ir aprakstīta arī iespējama saistība starp uroģenitālā trakta mikrofloras izmaiņām un vīrieša auglību.

Klīniskās priekšrocības

• Ātra un jutīga mikroorganismu DNS/RNS noteikšana ar reāllaika polimerāzes ķēdes reakciju.
• Astoņu baktēriju un to sugu relatīvais daudzums (%) attiecībā pret kopējo baktēriju masu.
• Mikroorganismu identificēšana neatkarīgi no kultivēšanas iespējām.
• Plašāks skatījums uz vīrieša uroģenitālo un reproduktīvo veselību.
• Grafisks rezultātu pārskats.

Ko nosaka tests?

Kopējā baktēriju masa
Raksturo kopējo analizētajā materiālā konstatēto baktēriju daudzumu un kalpo par atskaites punktu atsevišķu mikroorganismu relatīvā īpatsvara aprēķināšanai.

Enterococcus spp.

Enterokoki ir nosacīti patogēnas baktērijas. Atsevišķas sugas, īpaši E. faecalis un E. faecium, var izraisīt urīnceļu infekcijas un bakteriālu prostatītu.

Staphylococcus spp.

Stafilokoki var būt normāla ādas un gļotādu mirofloras sastāvdaļa, bet atsevišķas sugas ir patogēnas. Piemēram, S. aureus var izraisīt smagu prostatas infekciju vai abscesu, savukārt S. saprophyticus – urīnceļu infekciju, retos gadījumos – prostatītu.

Streptococcus spp.

Streptokoki var kolonizēt uroģenitālo traktu, bet noteiktos apstākļos var būt saistīti arī ar infekcijas procesu. Piemēram, B grupas sterptokoki retos gadījumos var izraisīt uretrītu. Atsevišķos mikrofloras pētījumos novērota saistība starp lielāku Streptococcus spp. relatīvo daudzumu un prostatītu.

Gardnerella vaginalis

Gardnerella vaginalis var kolonizēt vīrieša uroģenitālo traktu, īpaši pēc seksuāla kontakta ar partneri. Retos gadījumos tā ir saistīta ar simptomātisku uretrītu, prostatītu vai urīnceļu infekciju.

Prevotella spp.

Prevotella spp. ir anaerobas baktērijas, kas var būt normālas mikrofloras sastāvdaļa. Atsevišķi pētījumi liecina, ka lielāks to relatīvais daudzums ir saistīts ar uroģenitālā trakta iekaisumu.

Lactobacillus spp.

Lactobacillus spp. parasti neuzskata par infekcijas izraisītājiem, tomēr atsevišķos pētījumos mazāks Lactobacillus spp. relatīvais daudzums tiek saistīts ar hronisku prostatītu un citiem uroģenitālā trakta iekaisuma stāvokļiem.

Atopobium vaginae

Atopobium vaginae (Fannyhessea vaginae) ir anaerobas baktērijas, kas nelielā daudzumā var būt sastopamas vīrieša uroģenitālajā traktā. Atsevišķos pētījumos novērota to saikne starp izmainītu uroģenitālās mikrofloras sastāvu un hroniska prostatīta simptomiem.

Leptotrichia amnionii grupa

Leptotrichia amnionii grupas baktērijas uroģenitālajā traktā konstatē salīdzinoši reti. To klātbūtne var liecināt par mikrofloras izmaiņām.

Klīniskās indikācijas

• Uretrīta, prostatīta vai citu uroģenitālā trakta iekaisuma slimību simptomi.
• Persistējoši vai recidivējoši uroģenitālā trakta iekaisuma vai infekcijas simptomi.
• Neskaidras etioloģijas uroģenitāli simptomi.
• Komplekss reproduktīvās veselības izvērtējums.
• Ārstēšanas efektivitātes papildu izvērtējums.

Rezultātu interpretācija

Mikrofloras profils

Laboratorijas pārskats grafiski atspoguļo uroģenitālā trakta mikrofloras profilu atbilstoši ražotāja interpretācijas algoritmam.

• Normāls mikrofloras profils.
• Viegli izteiktas mikrofloras izmaiņas.
•  Vidēji izteiktas mikrofloras izmaiņas.
• Izteiktas mikrofloras izmaiņas.

Interpretācijas principi

• Rezultāti vienmēr interpretējami kopā klīniskajiem datiem un citiem laboratoriskajiem izmeklējumiem.
• Baktēriju klātbūtne un to relatīvais daudzums pats par sevi neapstiprina aktīvu infekciju un nenosaka slimības smaguma pakāpi.
• Klīniski nozīmīgas atrades gadījumā atkarībā no klīniskās ainas var būt nepieciešama mikrobioloģiska kultivēšana un antibakteriālās jutības noteikšana.

Ierobežojumi

• Izmeklējums neaizstāj standarta laboratoriskās analīzes seksuāli transmisīvo infekciju diagnostikā.
• Antibakteriāla terapija var ietekmēt testa rezultātus.

Paraugi un to sagatavošana

Izmeklējamais materiāls

• Prostatas sekrēts.
• Uroģenitālā trakta epitēlija nokasījums.
• Ejakulāts.

Sagatavošanās parauga ievākšanai

• Lai novērstu parauga kontamināciju ar pacienta partnera bioloģisko materiālu, trīs dienas pirms izmeklējuma veikšanas ieteicams atturēties no dzimumakta vai izmantot kontracepcijas barjermetodes.
• Sagatavojot paraugu, jāizvairās no antiseptisku līdzekļu izmantošanas.
• Ja kā paraugu izmanto ejakulātu, to nedrīkst iegūt pārtrauktā dzimumakta ceļā.
• Ja kā paraugu izmanto uroģenitālā trakta nokasījumu, 1,5–2 stundas pirms tā iegūšanas pacientam ieteicams atturēties no urinēšanas.

Uzglabāšanas nosacījumi

• Paraugu +2 līdz+8 °C temperatūrā var uzglabāt 24h, tādēļ tas jānogādā laboratorijā vienas dienas laikā vai jāsasaldē.