Bezmaksas veselības pārbaudes atklāj – daudzi atliek vizītes pie ārsta
Kamēr pašsajūta ir laba, pārbaudes tiek atliktas un arī nozīmētie medikamenti nereti tiek lietoti neregulāri vai samazinātās devās, atklāj “Centrālās laboratorijas”, “Mēness aptiekas”, “Olpha” un “Veselības centru apvienības” rīkotās sociālās kampaņas ietvaros “Dzirdi savu sirdi!” veiktās bezmaksas veselības pārbaudes Āgenskalna tirgū.
Trīs stundās speciālisti veica aptuveni 300 trīs dažāda veida mērījumus un daļai apmeklētāju konstatēja paaugstinātus rādītājus. Mediķi uzsver, ka sirds un asinsvadu slimības bieži attīstās bez simptomiem, tāpēc laba pašsajūta nav drošs apliecinājums labai veselībai un nedrīkst būt iemesls ar ārstu nesaskaņotām ārstēšanas izmaiņām.
Vairums apmeklētāju atzinīgi novērtēja un izmantoja visas piedāvātās iespējas – mērīja asinsspiedienu un pulsu, noteica glikētā hemoglobīna līmeni, pārbaudīja acu spiedienu un konsultējās ar speciālistiem, lai uzzinātu vairāk par savu veselības stāvokli. Mērījumu laikā mediķi novēroja tendenci veselības stāvokli galvenokārt vērtēt pēc pašsajūtas. Pat ja izmeklējumos konstatē novirzes, daļa cilvēku rīcību atliek un nevēršas pie ārsta, jo “jūtas labi”. Arī nozīmētās zāles nereti lieto neregulāri un uz savu galvu ārstu samazina devas.
“Daļa cilvēku, kuri izmantoja iespēju veikt mērījumus, jau zināja par savām veselības problēmām. Taču satraucoši, ka daudzi joprojām regulāri neievēro ārsta nozīmēto terapiju un paļaujas uz pašsajūtu. Īpaši spilgts bija gadījums, kad apmeklētājam konstatējām 182/109 mmHg augstu asinsspiedienu un viņš nevēlējās ticēt rezultātam, lūdza atkārtot pārbaudi ar citu asinsspiediena mērītāju, taču arī tas uzrādīja tikpat augstus rādītājus. Sarunā atklājās, ka šodien viņš nebija lietojis ārsta izrakstītos medikamentus, jo it kā jutās labi,” veselības pārbaudēs pieredzētajā dalās “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Ieva Virza.
Speciālisti uzsver, ka paļaušanās uz pašsajūtu ir viena no bīstamākajām kļūdām sirds un asinsvadu slimību profilaksē un ārstēšanā.
“Priecājamies, ka iedzīvotāji tik aktīvi izmantoja iespēju bez maksas noteikt glikētā hemoglobīna līmeni. Tas ir vērtīgs profilaktisks izmeklējums, kas sniedz priekšstatu par vidējo glikozes līmeni asinīs pēdējo 3 mēnešu laikā. Glikētais hemoglobīns ir viens no rādītājiem, kas palīdz savlaicīgi atklāt paaugstinātu cukura diabēta risku, pirms vēl parādījušies izteikti simptomi, kā arī pārliecināties par glikozes līmeņa kontroli, ja ir jau diagnosticēti ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi. Akcijas laikā vairākiem iedzīvotājiem konstatējām paaugstinātus rādītājus un sniedzām ieteikumus tālākai rīcībai,” norāda laboratorijas ārste un ģimenes ārste-rezidente Vlada Terepa, “Centrālās laboratorijas” Imunoloģijas un imūnhematoloģijas nodaļas vadītāja.
“Sirds un asinsvadu slimības bieži attīstās klusi un ilgstoši nerada simptomus. Pašsajūta var būt laba, bet slimība jau progresē, jo cilvēks nejūt paaugstinātu asinsspiedienu. Diemžēl nereti pie ārsta nonāk tikai tad, kad slimība jau izraisījusi nopietnas sekas – infarktu, insultu vai citu orgānu bojājumus. Tāpēc paļauties tikai uz pašsajūtu nav ieteicams, profilaktiskās pārbaudes jāveic regulāri. Arī jauniem cilvēkiem reizi gadā – divos ir jāizmēra asinsspiediens, jāapmeklē ģimenes ārsts un jāveic asins analīzes,” uzsver “Veselības centru apvienības” kardiologs Alberts Bērziņš.
Lielākā daļa iedzīvotāju sirds un asinsvadu slimības saista ar paaugstinātu asinsspiedienu, infarktu vai insultu, bet daudz retāk apzinās šo slimību saikni ar citām veselības problēmām, piemēram, cukura diabētu, nieru darbības traucējumiem, redzes pasliktināšanos vai psihisko veselību, liecina pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sociālās kampaņas “Dzirdi savu sirdi!” ietvaros.
