Šarlotes iela 1B, Rīga: +371 67334433  centrala@laboratorija.lv

Kā laboratoriski novērtēt kaulu veselību?

Kaulu veidošanās aktīvi notiek līdz 30 gadu vecumam, lai sasniegtu maksimālo kaulu blīvumu jeb kaulu masu. Pēc maksimālās kaulu masas sasniegšanas, kaulaudi turpmāk atrodas dinamiskā līdzsvarā – vienlaikus notiek „veco” kaulaudu noārdīšanās un jaunu kaulaudu veidošanās. Abi šie procesi var notikt, pateicoties divu kaulaudu šūnu veidiem – kaulaudus veidojošās šūnas jeb osteoblasti un kaulaudus noārdošās šūnas jeb osteoklasti. Daudzu dažādu iemeslu rezultātā kaulaudu veidošanās un noārdīšanās līdzsvars tiek izjaukts. Piemēram, sievietēm pēc menopauzes iestāšanās dzimumhormonu – estrogēnu izsīkuma rezultātā kaulu noārdīšanās process paliek aktīvāks nekā kaulu veidošanās, kauli kļūst trausli un sievietei attīstītās osteoporoze. Kaulu veselības stāvokļa izvērtēšanai pieejamas dažādas metodes. Biežāk pielietotā metode ir osteodensitometrija jeb DXA, kas ir radioloģiska metode. Ar šo metodi iespējams noteikt kaulu minerālo blīvumu un diagnosticēt osteoporozi. Pašreiz Latvijā iespējams arī izvērtēt kaulu veselības stāvokli, nosakot kaulaudu vielmaiņas rādītājus jeb marķierus. Šie marķieri ir specifiskas vielas, kas rodas kaulu vielmaiņas procesā un nonāk asinsritē. Šos rādītājus nosaka laboratorijā paņemtajā pacienta asins paraugā. Papildinot osteodensitometrijā iegūtos datus ar kaulu vielmaiņas rādītāju līmeni asinīs vai arī veicot kaulu vielmaiņas rādītāju noteikšanu asinīs starp atkārtotiem osteodensitometrijas izmeklējumiem, var pilnīgāk izvērtēt kaulu veselību. Pastāv divu veidu kaulaudu vielmaiņas marķieri – kaulaudu veidošanās jeb kaulveides marķieri un kaulaudu noārdīšanās jeb rezorbcijas marķieri. Kaulveides marķieri ir specifisku olbaltumvielu fragmenti, ko izdala kaulus veidojošās šūnas jeb osteoblasti kaulaudu formēšanās laikā. Asinīs nosakāmie kaulveides marķieri ir sārmainā fosfatāze (tās kaulu frakcija), osteokalcīns, I tipa prokolagēna N–propetīds jeb P1NP (angļu valodā procollagen type I N–terminal propeptide) un I tipa prokolagēna C–propetīds jeb P1CP (angļu valodā procollagen type I C–terminal propetide). Kaulu rezorbcijas marķieri arī ir olbaltumvielu fragmenti, bet tie izdalās asins straumē kaulaudu noārdīšanās laikā. Asinīs nosakāmie rezobcijas marķieri ir I tipa prokolagēna C–termināla telopeptīds jeb CTX (angļu valodā C–terminal telopeptide of type I collagen) un I tipa kolagēna N–termināla telopeptīds jeb NTX (angļu valodā N–terminal telopeptide of type I collagen). Balstoties uz Starptautiskā Osteoporozes fonda ieteikumiem un Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas izdotajām jaunākajām vadlīnijām, asinīs tiek rekomendēts noteikt sekojošus marķierus. 1. Kaulu veidošanās marķieris – I tipa prokolagēna N–propeptīds jeb P1NP. Šim marķierim raksturīgas nelielas diennakts svārstības, tas ir salīdzinoši stabils rādītājs. 2. Kaulu noārdīšanās marķieris – I tipa prokolagēna C–termināla telopeptīds jeb CTX. Šī marķiera līmeni ietekmē nieru funkcija, diennakts laiks un ēdiena uzņemšana, tāpēc analīzes jānodod no rīta tukšā dūšā. Ārsts var rekomendēt noteikt kaulu vielmaiņas rādītājus sekojošos gadījumos. Lai izvērtētu nepieciešamību uzsākt vai pārtraukt medikamentu lietošanu osteoporozes ārstēšanai. Lai kontrolētu kaulaudu stāvokli, ja osteoporozes medikamentu lietošana uz laiku tiek pārtraukta.  Ja ir uzsākta osteoporozes ārstēšana ar medikamentiem, lai izvērtētu tās efektivitāti. Īpaši, ja tiek lietoti medikamenti tablešu veidā (piemēram, bisfosfonātu grupas medikamenti). Lai izvērtētu kaulu lūzumu risku osteoporozes rezultātā.  Osteodensitometrija ir labākais veids, kā noteikt kaulu minerālo blīvumu, bet šīs metodes jutība agrīnai ārstēšanas efektivitātes novērtēšanai nav pietiekama. Tikai būtiski izmainītu kaulu minerālo blīvumu varēs noteikt ar osteodensitometriju, tāpēc nav praktiski šo izmeklējumu veikt biežāk kā reizi 18–24 mēnešos. Lai agrīni izvērtētu osteoporozes ārstēšanas efektivitāti un pacientu līdzestību, ir lietderīgi noteikt kaulu vielmaiņas marķierus. Jāņem vērā, ka marķieri jānosaka pirms ārstēšanas uzsākšanas, lai zinātu sākotnējo kaulu stāvokli. Kaulu vielmaiņas marķieru līmeņa izmaiņas atkarīgas no osteoporozes ārstēšanā lietotajiem medikamentiem, jo tiem ir dažāds iedarbības veids (piemēram, bisfosfonāti ietekmē kaulu noārdīšanos, stroncija ranelāts ietekmē kaulu noārdīšanos un veidošanos, teriparatīds ietekmē tikai veidošanos). Ja tiek uzsākta ārstēšanās ar bisfosfonātu grupas medikamentiem, no sākuma samazinās kaulu noārdīšanās marķieri un turpmākās ārstēšanas laikā samazinās arī kaulveides marķieru līmenis. Lietojot teriparatīdu, novēro kaulveides marķieru pieaugumu asinīs. Izteikti palielināts kaulu vielmaiņas marķieru līmenis (vairāk kā 1,5 reizes virs normas) nav raksturīgs osteoporozei, bet var liecināt par kādu citu slimību, kuras rezultātā ir izmainīta kaulu vielmaiņa. Pēc kaulu lūzuma marķieri var būt paaugstināti pat sešus mēnešus ilgi. Slimības, kuru rezultātā var vērot izteikti palielinātu marķieru līmeni, ir pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība jeb hiperparatireoīdisms, pastiprināta vairogdziedzera darbība jeb hipertireoīdisms, mielomas slimība, Pedžeta slimība vai hroniska nieru slimība. Kaulu veselībai ir liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē, tāpēc ir svarīgi zināt, kas to ietekmē un kā var atklāt izmaiņas kaulu struktūrā. Osteodensitometrija ir labākais veids, kā noteikt kaulu minerālo blīvumu, bet, papildinot to ar kaulu vielmaiņas marķieru noteikšanu asinīs, iespējams pilnībā izvērtēt kaulu veselības stāvokli. Rūpēsimies par kaulu veselību!

Kaulu veidošanās aktīvi notiek līdz 30 gadu vecumam, lai sasniegtu maksimālo kaulu blīvumu jeb kaulu masu. Pēc maksimālās kaulu masas sasniegšanas, kaulaudi turpmāk atrodas dinamiskā līdzsvarā – vienlaikus notiek „veco” kaulaudu noārdīšanās un jaunu kaulaudu veidošanās. Abi šie procesi var notikt, pateicoties divu kaulaudu šūnu veidiem – kaulaudus veidojošās šūnas jeb osteoblasti un kaulaudus noārdošās šūnas jeb osteoklasti. Daudzu dažādu iemeslu rezultātā kaulaudu veidošanās un noārdīšanās līdzsvars tiek izjaukts. Piemēram, sievietēm pēc menopauzes iestāšanās dzimumhormonu – estrogēnu izsīkuma rezultātā kaulu noārdīšanās process paliek aktīvāks nekā kaulu veidošanās, kauli kļūst trausli un sievietei attīstītās osteoporoze.

Kaulu veselības stāvokļa izvērtēšanai pieejamas dažādas metodes. Biežāk pielietotā metode ir osteodensitometrija jeb DXA, kas ir radioloģiska metode. Ar šo metodi iespējams noteikt kaulu minerālo blīvumu un diagnosticēt osteoporozi. Pašreiz Latvijā iespējams arī izvērtēt kaulu veselības stāvokli, nosakot kaulaudu vielmaiņas rādītājus jeb marķierus. Šie marķieri ir specifiskas vielas, kas rodas kaulu vielmaiņas procesā un nonāk asinsritē. Šos rādītājus nosaka laboratorijā paņemtajā pacienta asins paraugā. Papildinot osteodensitometrijā iegūtos datus ar kaulu vielmaiņas rādītāju līmeni asinīs vai arī veicot kaulu vielmaiņas rādītāju noteikšanu asinīs starp atkārtotiem osteodensitometrijas izmeklējumiem, var pilnīgāk izvērtēt kaulu veselību.
Pastāv divu veidu kaulaudu vielmaiņas marķieri – kaulaudu veidošanās jeb kaulveides marķieri un kaulaudu noārdīšanās jeb rezorbcijas marķieri.
Kaulveides marķieri ir specifisku olbaltumvielu fragmenti, ko izdala kaulus veidojošās šūnas jeb osteoblasti kaulaudu formēšanās laikā. Asinīs nosakāmie kaulveides marķieri ir sārmainā fosfatāze (tās kaulu frakcija), osteokalcīns, I tipa prokolagēna N–propetīds jeb P1NP (angļu valodā procollagen type I N–terminal propeptide) un I tipa prokolagēna C–propetīds jeb P1CP (angļu valodā procollagen type I C–terminal propetide).
Kaulu rezorbcijas marķieri arī ir olbaltumvielu fragmenti, bet tie izdalās asins straumē kaulaudu noārdīšanās laikā. Asinīs nosakāmie rezobcijas marķieri ir I tipa prokolagēna C–termināla telopeptīds jeb CTX (angļu valodā C–terminal telopeptide of type I collagen) un I tipa kolagēna N–termināla telopeptīds jeb NTX (angļu valodā N–terminal telopeptide of type I collagen).
Balstoties uz Starptautiskā Osteoporozes fonda ieteikumiem un Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas izdotajām jaunākajām vadlīnijām, asinīs tiek rekomendēts noteikt sekojošus marķierus.
1. Kaulu veidošanās marķieris – I tipa prokolagēna N–propeptīds jeb P1NP. Šim marķierim raksturīgas nelielas diennakts svārstības, tas ir salīdzinoši stabils rādītājs.
2. Kaulu noārdīšanās marķieris – I tipa prokolagēna C–termināla telopeptīds jeb CTX. Šī marķiera līmeni ietekmē nieru funkcija, diennakts laiks un ēdiena uzņemšana, tāpēc analīzes jānodod no rīta tukšā dūšā.
Ārsts var rekomendēt noteikt kaulu vielmaiņas rādītājus sekojošos gadījumos.

  • Lai izvērtētu nepieciešamību uzsākt vai pārtraukt medikamentu lietošanu osteoporozes ārstēšanai.
  • Lai kontrolētu kaulaudu stāvokli, ja osteoporozes medikamentu lietošana uz laiku tiek pārtraukta. 
  • Ja ir uzsākta osteoporozes ārstēšana ar medikamentiem, lai izvērtētu tās efektivitāti. Īpaši, ja tiek lietoti medikamenti tablešu veidā (piemēram, bisfosfonātu grupas medikamenti).
  • Lai izvērtētu kaulu lūzumu risku osteoporozes rezultātā. 

Osteodensitometrija ir labākais veids, kā noteikt kaulu minerālo blīvumu, bet šīs metodes jutība agrīnai ārstēšanas efektivitātes novērtēšanai nav pietiekama. Tikai būtiski izmainītu kaulu minerālo blīvumu varēs noteikt ar osteodensitometriju, tāpēc nav praktiski šo izmeklējumu veikt biežāk kā reizi 18–24 mēnešos. Lai agrīni izvērtētu osteoporozes ārstēšanas efektivitāti un pacientu līdzestību, ir lietderīgi noteikt kaulu vielmaiņas marķierus. Jāņem vērā, ka marķieri jānosaka pirms ārstēšanas uzsākšanas, lai zinātu sākotnējo kaulu stāvokli.
Kaulu vielmaiņas marķieru līmeņa izmaiņas atkarīgas no osteoporozes ārstēšanā lietotajiem medikamentiem, jo tiem ir dažāds iedarbības veids (piemēram, bisfosfonāti ietekmē kaulu noārdīšanos, stroncija ranelāts ietekmē kaulu noārdīšanos un veidošanos, teriparatīds ietekmē tikai veidošanos). Ja tiek uzsākta ārstēšanās ar bisfosfonātu grupas medikamentiem, no sākuma samazinās kaulu noārdīšanās marķieri un turpmākās ārstēšanas laikā samazinās arī kaulveides marķieru līmenis. Lietojot teriparatīdu, novēro kaulveides marķieru pieaugumu asinīs.
Izteikti palielināts kaulu vielmaiņas marķieru līmenis (vairāk kā 1,5 reizes virs normas) nav raksturīgs osteoporozei, bet var liecināt par kādu citu slimību, kuras rezultātā ir izmainīta kaulu vielmaiņa. Pēc kaulu lūzuma marķieri var būt paaugstināti pat sešus mēnešus ilgi. Slimības, kuru rezultātā var vērot izteikti palielinātu marķieru līmeni, ir pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība jeb hiperparatireoīdisms, pastiprināta vairogdziedzera darbība jeb hipertireoīdisms, mielomas slimība, Pedžeta slimība vai hroniska nieru slimība.
Kaulu veselībai ir liela nozīme mūsu ikdienas dzīvē, tāpēc ir svarīgi zināt, kas to ietekmē un kā var atklāt izmaiņas kaulu struktūrā. Osteodensitometrija ir labākais veids, kā noteikt kaulu minerālo blīvumu, bet, papildinot to ar kaulu vielmaiņas marķieru noteikšanu asinīs, iespējams pilnībā izvērtēt kaulu veselības stāvokli. Rūpēsimies par kaulu veselību!