Kā sagatavot bērnu analīzēm?
Noskaidro, kādi 5 nosacījumi jāņem vērā, lai analīzes bērnam veiktu bez lieka stresa!
Asins analīzes mūsdienu diagnostikā ir ikdienišķa un medicīniski droša procedūra, kas palīdz savlaicīgi atklāt veselības problēmas un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu. Taču bērniem tā nereti izraisa satraukumu. Tāpēc ir būtiski sagatavoties analīzēm jau laikus, gan izskaidrojot to norisi un nepieciešamību, gan ievērojot medicīniski pamatotus ieteikumus. “Bērna pienācīga sagatavošana izmeklējumam ir svarīga arī analīžu rezultātu kvalitātei,” norāda SIA “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.
1. Ko īsti nozīmē “tukšā dūšā”?
Vairākas analīzes, piemēram, glikozes, insulīna, holesterīna un triglicerīdu noteikšanu, ir nepieciešams veikt tukšā dūšā, jo pēc maltītes šie rādītāji fizioloģiski paaugstinās. “Tas nozīmē, ka pēc pēdējās ēdienreizes jābūt vismaz 8–12 stundu pārtraukumam,” skaidro “Centrālās laboratorijas” vadītāja ārste Jana Osīte, piebilstot, ka pat neliela uzkoda pirms analīzēm var radīt situāciju, kad izmeklējuma rezultāti vairs nav korekti interpretējami.
Vienlaikus pārtraukumam starp ēdienreizēm nevajadzētu būt pārāk lielam, lai neradītu samaņas zuduma risku parauga ņemšanas laikā vai pēc tā. Tāpēc analīzes tukšā dūšā ieteicams veikt no rīta. Ārste iesaka arī paņemt līdzi nelielu uzkodu, ko bērns var apēst uzreiz pēc procedūras, lai atgūtu enerģiju.
Analīžu rezultātus var ietekmēt arī atsevišķi medikamenti un uztura bagātinātāji, tāpēc pirms analīzēm ir ieteicams konsultēties ar ārstu, vai ir nepieciešams pārtraukt to lietošanu.
2. Dzert ne tikai drīkst, bet arī vajag
Atšķirībā no ēšanas ierobežojumiem pirms analīzēm ne tikai drīkst, bet ir pat ieteicams padzerties, taču tam ir jāizvēlas negāzēts ūdens bez piedevām. “Nepietiekama hidratācija var veidot relatīvu asins komponentu koncentrācijas pieaugumu, ko tautā mēdz dēvēt par “biezām” asinīm. Tādā gadījumā analīžu rezultāti var atspoguļot piemēram, augstāku hemoglobīna vai kopējā olbaltuma līmeni, lai gan to absolūtais daudzums nav palielinājies,” norāda J. Osīte.
Tāpat pārāk koncentrētas asinis var apgrūtināt parauga paņemšanu – grūtāk atrast vēnu, un asins plūsma var būt lēnāka.
3. Samazināta fiziskā slodze
Iepriekšējā dienā pirms analīzēm bērniem ir ieteicams izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes. Aktīva sportošana var paaugstināt vairākus bioķīmiskos rādītājus, piemēram, kreatīnkināzi, kā arī ietekmēt glikozes vielmaiņu un iekaisuma marķierus. “Tas var radīt maldinošu iespaidu par iespējamu muskuļu bojājumu vai vielmaiņas traucējumiem, lai gan rādītāju izmaiņas ir fizioloģiska reakcija uz slodzi,” norāda ārste J. Osīte.
4. Labākais laiks analīzēm – no rīta
Daudzi laboratoriskie rādītāji, piemēram, dzelzs vai hormoni, diennakts laikā piedzīvo fizioloģiskas svārstības. Tieši tādēļ analīzes vēlams veikt no rīta. Gadījumos, kad nepieciešama dinamiska analīžu rādītāju novērošana, ārste iesaka veikt izmeklējumu vienā un tajā pašā diennakts laikā, lai rezultāti būtu salīdzināmi. Turklāt, kā jau minēts, rīta stundas ir piemērotākas arī analīzēm, kas jānodod tukšā dūšā. Ja rodas jautājumi par sagatavošanos konkrētām analīzēm, droši var sazināties ar laboratorijas klientu apkalpošanas centru.
5. Emocionālais atbalsts
“Lai analīžu veikšana sniegtu bērnam iespējami pozitīvāku pieredzi, pirms paraugu ņemšanas punkta apmeklējuma bērnam jāizskaidro, kā notiks izmeklējums un kas gaidāms. Neziņa vairo stresu, bet skaidrība sniedz drošības sajūtu,” norāda ārste J. Osīte.
Satraukumu pirms procedūras un tās laikā var palīdzēt mazināt lēna, mierīga elpošana kopā ar bērnu – tā stabilizē nervu sistēmas reakciju gan bērnam, gan vecākiem, kuru emocionālais stāvoklis ietekmē arī bērna emocionālo pašsajūtu. Bērniem bieži palīdz arī uzmanības novēršana: neskatīšanās uz adatu, saruna, kāds video, kā arī vienkārši uzdevumi, piemēram, skaitīšana vai atmiņas spēle.
Ja bērns medicīnisku manipulāciju vai analīžu laikā iepriekš ir piedzīvojis samaņas zudumu, par to jāinformē medicīnas personāls, kas piedāvās veikt procedūru, noguldot bērnu uz kušetes vai uz krēsla ar nolaižamu atzveltni. Ja vien analīzes nav jānodod tukšā dūšā, pusstundu pirms parauga nodošanas bērnam var piedāvāt kādu uzkodu, lai novērstu vājuma sajūtu.
Pēc analīžu nodošanas ieteicams 5–10 minūtes kopā ar bērnu pasēdēt uzgaidāmajā telpā, lai pārliecinātos, ka bērns jūtas labi un ir gatavs turpmākajām dienas gaitām.
Precīzi rezultāti sākas ar pareizu sagatavošanos
“Centrālās laboratorijas” vadītāja Jana Osīte uzsver, ka pirms analīzēm ir svarīgi ir izvērtēt arī bērna vispārējo veselības stāvokli. “Akūtas infekcijas vai iekaisuma gadījumā daudzi rādītāji, piemēram, C reaktīvais olbaltums vai leikocītu skaits var būt paaugstināti. Ja vien analīžu mērķis nav akūtas slimības diagnostika, šādās situācijās citu rādītāju pārbaudi var būt lietderīgi atlikt, lai iegūtu objektīvāku priekšstatu par veselību,” norāda J. Osīte.
Pareiza sagatavošanās analīzēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir nevis formāla prasība, bet gan priekšnoteikums tam, lai iegūtie rezultāti būtu klīniski uzticami un ārstam ļautu pieņemt pamatotus lēmumus par bērna veselību.
