Centrālās laboratorija analīžu kategorijas

Apraksts
Magnijs ir  otrais visvairāk izplatītais intracelulārais katjons pēc kālija (99% magnija atrodas šūnā). Apmēram 60 – 66% no organisma esošā magnija atrodas kaulaudos, 20 – 26% magnija ir skeleta muskulatūrā, 19% mīkstos audos un apmēram 1% – ekstracelulārajā šķidrumā. Apmēram 35% magnijs, kas atrodas plazmā ir saistīts ar proteīnu, galvenokārt ar albumīnu un tā koncentrācijas izmaiņas var ietekmēt magnija koncentrāciju. Magnijs ietekmē funkcionālo stāvokli praktiski visos orgānos un organisma sistēmās. Tam ir būtiska  loma nukleīnskābju un proteīnu sintēzē, tas ir nepieciešams kā daudzu enzīmu aktivators, piedalās  enerģijas ražojošā oksidatīvā fosforilācijā un  Ca un K metabolismā.

Magnija deficīta izpausmes - tetānija, vājums, dezorientāciju un miegainība. Hipermagnēmija-ir nopietns klīnisks stāvoklis, kas var izraisīt vispārēju vājumu, elpošanas mazspēju, hipotensiju, aritmijas. Smaga hipermagnēmija- sirdsdarbības apstāšanās.
Analīzes izpildes laiks

1 darba diena.

Kādos gadījumos ārsts nozīmē veikt analīzi?

Pārmērīga neiromuskulāra uzbudināmība ( trīce, muskuļu fascikulācijas, tetānija)
Sirds ritma traucējumi.
Kuņģa- zarnu trakta saslimšanas
Diurētiskās terapijas kontrole

Kas jāievēro pirms analīžu nodošanas:

Speciāla pacienta sagatavošanās nav nepieciešama.
Analīzes materiāls - asinis.
Daži medikamenti var ietekmēt analīzes rezultātus. Ziņojiet savam ārstam par medikamentiem, ko lietojat. Patstāvīgi atcelt terapiju nedrīkst.

Interpretācija

Paaugstinātas vērtības:

  1. Dehidratācija.
  2. Audu trauma.
  3. Nieru nepietiekamība.
  4. Hipotireoze.

Magnija daudzums organismā pieaug līdz ar cilvēka vecumu.

Pazeminātas vērtības:

  1. Hroniska diareja.
  2. Alkoholisms.
  3. Akūts pankreatīts.
  4. Hronisks glomerulonefrīts.
  5. Diabētiska ketoacidoze.
  6. Gitelman sindroms.

 

Cena
2,40 €
NVD
Kompensācija

chat3